Sidnejas ev.lut.latviešu draudze
SVĒTRUNAS
| |
| Mājas |
| Home |
| Par mums |
| Sazināties |
| Dievkalpojumi |
| Vēstnesis |
| Ziņas |
| Saites |
Mācītaja Colvin MacPherson svētrunas: Lai klausītos piespied šeit. Lai lasītu angļu valodas svētrunas piespied šeit. Svētrunu arhīvs: Lai lasītu svētrunas kas arhīvā piespied šeit. Svētrunas arī ir pieējamas lasīšanai pdf formatā: Pareizais Numurs „Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem - cilvēks Kristus Jēzus, kas Sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem, par liecību savā laikā.”( 1.Tim 2: 1-6). Mīļie draugi Jēzū Kristū Pagājušo nedēļu, agri no rīta, mūsu mājās zvanīja telefons, un iztraucēja no miega. Mana sieva atbildēja, un zvanītājs jautāja, vai šis irugunsdzēsēju serviss. Bija skaidrs, ka zvanītājs bija piespiedis nepareizo numuru. Kristus ir uzmodināts no miroņiem “Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem.” (1Kor 15:20) Mīļie draugi Jēzū Kristū! Kas atšķir kristīgo ticību no citām lielām vai mazām ticībām un reliģijām? Tas ir fakts, ka Kristus ir uzmodināts no miroņiem. Muhameds nomira, viņu apglabāja, un ar to viss beidzās. Krišna nomira, viņu apglabāja, un ar to viss beidzās. Buda nomira, viņu apglabāja, un ar to viss beidzās. Varam izvēlēties vai nu kādu pravieti, vai guru vai reliģiskas kustības dibinātāju – lielu vai mazu –, viņi visi piedzīvoja nāvi, pēc kuras vairs nekas nesekoja. Arī Jēzus piedzīvoja nāvi. Lielajā Piektdienā pulksten 3.00 pēcpusdienā Viņš nodeva Savu Garu Dievam un mira. Zaldāts pat iedūra šķēpu Viņa sānos... Kad Jāzeps no Aramējas gāja pie Pilāta pieprasīt Jēzus miesas, Pilāts pārbaudīja, vai Jēzus patiesi ir miris. Saņēmis apliecinājumu no virsnieka, Pilāts ļāva Jāzepam noņemt no krusta Jēzus miesas. Tās tika ietītas drānās ar dārgām zālēm un guldītas Jāzepa paša kapā. Rakstu mācītāji un farizeji gāja pie Pilāta lūgt norīkot sardzi pie kapa, lai neviens nevarētu paņemt Jēzus mirušās miesas. Par to nebija nekādu šaubu, ka Viņš bija miris. Mēs teicām sevi laimīgus Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. (Rm5:1–2) Mīļais draugs Jēzū Kristū, vai tu sevi teic laimīgu? Ja kāds tev jautā: kā iet, ko tu atbildi? Kā tu raksturo savu dzīvi? Kāda ir tava liecība? Atcerēsimies, ka no sirds pilnības mute runā. Tavas mutes runātais atspoguļo sirds stāvokli. Ja tavā sirdī ir rūgtums, tas izplūdīs no mutes. Ja tavā sirdī ir ļaunas domas, tās izpaudīsies valodā. Kādā stāvoklī ir tava sirds? Šis jautājums ir ļoti būtisks, jo liecība ir ārkārtīgi svarīga. Dzīvojam laikā, kad cilvēki maz domā par Dievu. Dievs ir izstumts no skolām, no sabiedrības un no cilvēku domāšanas.
Mūžīgā dzīvība Jāņa evaņģēlijā 3: 14-15 mēs lasām: Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību. Mīļie draugi Jēzū Kristū Katrs cilvēks, kas jebkad ir dzimis, dzīvos mūžīgi. Jautājums nav- VAI tu dzīvosi mūžīgi, bet gan,- KUR tu mūžību pavadīsi ? Nepavisam nav tā, kā daudzi domā, ka dzīve beidzas ar nāvi, un pēc tam nekas vairs nav, jeb kaut kāda nebūtība.Nav arī tā, kā daudzi citi domā, ka tu atgriezīsies atkal uz zemes kādā citā miesā un runā par reinkarnāciju. Daudzi, kas sevi uzskata par kristiešiem, maldīgi domā, ka kaut kad pēc nāves viss būs labi, un mēs visi laimīgi tiksimies debesīs. Patiesība ir tā, ka katrs cilvēks dzīvos mūžīgi vai nu ar Dievu Viņa valstībā, vai arī atradīsies mūžīgā sodībā. Citas iespējas nav un nebūs. Dievs radīja cilvēkus, lai tie dzīvotu mūžīgi Viņa valstībā. Taču grēks, cilvēka sacelšanās pret Dievu, atdalīja un atšķīra mūs no Dieva.
DZĪVS MŪŽU MŪŽAM Jāņa Atklāsmes grāmatā 1:17b-18 rakstīts: “Nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais un Dzīvais. Ir atausis Lieldienu rīts! - Tā lielā, skaistā diena, kad varam pacelt balsis Dieva slavēšanā, jo “nāve ir aprīta uzvarā”! Tukšais kaps par to liecina un dāvā mums pilnīgu cerību. Nāve nav varējusi noturēt Jēzu, un tā nenoturēs arī mūs. Caur Lieldienu dziesmām skan prieka vēsts, ko eņģeļi pasludina sievām, kuras tajā rītā nāca uz Jēzus kapa vietu, lai sagatavotu mirušā miesas apbedīšanai. “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušajiem? Viņš nav šeit,- bet Viņš ir augšāmcēlies!” Augšāmcēlies! Ne- lai atkal mirtu. Nē- nāvei nav vairs varas! Salauztas tās važas, un Viņš ir cēlies uz mūžīgu dzīvību.
LABĀ DAĻA Lūkas evaņģēlijā 10. nodaļā 38-42 mēs lasām: “Tālāk iedami, viņi iegāja kādā ciemā. Kāda sieviete, vārdā Marta, uzņēma Viņu savā namā. Viņai bija māsa, vārdā Marija. Tā apsēdās pie kunga kājām un klausījās Viņa vārdos. Bet Marta, nopūlējusies, daudz kalpodama, nostājās Viņa priekšā un sacīja: “Kungs, vai Tev nerūp,ka mana māsa ir pametusi mani vienu, lai es kalpotu? Saki taču viņai, lai viņa man palīdz!” Kungs viņai atbildēja:”Marta, Marta, tu par daudz ko esi norūpējusies un satraukusies, bet ir tikai viena lieta nepiecešama. Marija sev izvēlējusies labāko daļu, tā viņai netiks atņemta.”
Dzīves gaitā mums katram iznāk daudz un dažādas izvēles. Tas sākas jau no paša rīta, piemēram, kad mums jāizvēlas, ko ģērbt mugurā un ko ēst brokastīs. Svētdienās mums jāizvēlas- iet uz dievkalpojumu, palikt gultā vai pavadīt svētdienu kādā citādā veidā. Es ticu ,ka izvēle aiziet uz dievkalpojumu, nesīs svētību katram no jums. SLUDINĀŠANAS MĒRĶIS Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, valdīšanas sākumā šāds Tā Kunga vārds nāca pār Jeremiju: "Tā saka Tas Kungs: nostājies Tā Kunga nama pagalmā un pasludini tiem, kas sanākuši no visām Jūdas pilsētām Dievu pielūgt Viņa namā, visus tos vārdus, ko Es tev uzdevu tiem sludināt, un nenoklusē neviena vārda! Jeremijas 26:1-3 Sludināšanas mērķis nav , lai kādu nosodītu, bet lai to atgrieztu pie Dieva. Katrs cilvēks, kas nav Jēzū Kristū, ir ceļā uz mūžīgo pazušanu. Mūsu uzdevums ir sludināt Evaņģēliju ar ticību un cerību, ka tie, kas pazuduši, atradīs ceļu, nožēlos savus grēkus un iemantos mūžīgo dzīvību Dieva Valstībā- debesīs. Tāds vienmēr ir bijis sludināšanas mērķis. Cilvēka dabīgā grēcīgā tendence nav Dievam paklausīt, bet sacelties pret Viņu. DIEVBĪJĪBA Svētajos Rakstos Jeremijas 5:21-24 mēs lasām: "Klausies jel, tu negudrā tauta, bez prāta, kam ir acis, bet kas neredz, kam ir ausis, bet kas tomēr nedzird! Ja es jums jautātu:”Kas ir viens no vislielākajiem trūkumiem modernam cilvēkam?”- ko jūs atbildētu? Dažs no jums varbūt atbildētu “laiks”. Jā,- pat, ar visiem modernākajiem elektroniskajiem saziņas un sadzīves tehnikas uzlabojumiem, kas it kā palīdz mums ieekonomēt savu dārgo laiku, mēs tomēr atzīstam, ka mums pietrūkst laika izdarīt visu, ko vēlamies. Cits teiktu “nauda”, cits atkal- “miers mums pietrūkst.”Atbildes varētu būt tieši tik pat dažādas, kā cilvēki, kas šīs atbildes sniedz. VIENS VIENĪGS DIEVS Jesajas Grāmatā lasām: “Tā saka Tas Kungs, Israēla ķēniņš un Pestītājs, Tas Kungs Cebaots: Es esmu pirmais un pēdējais, un bez Manis nav cita Dieva! Šie Dieva Vārdi ir ļoti spēcīgi, jo tie mums skaidri pasaka, ka ir tikai viens vienīgs patiess Dievs. Nav daudzi Dievi, ir viens Dievs! Nav daudzi ceļi, ir tikai viens ceļš. Nav daudzas patiesības, ir viena patiesība. Šajā post- modernajā laikmetā daudziem to ir grūti pieņemt, jo šī laikmeta cilvēkam patīk domāt un uzsvērt, ka cilvēks var ticēt, kam grib, ka dievs var būt tāds, kādu tu viņu vēlies redzēt. TĒVA MĪLESTĪBA Lūkas evaņģēlijā 15. nodaļā no 11.-13.pantam un 20.pantā mēs lasām: “Tad Viņš stāstīja:”Kādam vīram bija divi dēli.Jaunākais no tiem sacīja tēvam:tēvs,dod man īpašuma daļu, kas man pienākas. Un tas sadalīja visu mantu starp viņiem. Pēc nedaudz dienām jaunākais dēls savāca visu un aizbrauca uz tālu zemi,un tur izšķieda savu mantu, izlaidīgi dzīvodams...Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Viņam vēl tālu esot,tēvs viņu ieraudzīja un iežēlojās par viņu,un,pieskrējis klāt, krita viņam ap kaklu un skūpstīja.” Līdzība par Pazudušo dēlu ilustrē Lieldienu nozīmi ļoti reālā veidā. Jēzus māca mums, ka Dievs ir neizsakāmi maiga un stipra mīlestība. Dievs ir mīļš, pacietīgs tēvs, kas meklē pazudušo, kas piedos un pieņems.Tēvs priecājas par katru pazudušo grēcinieku, kas pie Viņa atgriežas. TICĪBAS DZĪVE Galatiešu vēstulē 2:20 mēs lasām: “Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus;bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani”. Savas vasaras brīvdienas pavadīju, veicot nepieciešamos darbus mājās, tai skaitā- nokrāsojot arī vannas istabā griestus.Laika tecējumā tie bija kļuvuši netīri, un dažās vietās bija uzradies pelējums.Pirms ķēros pie krāsošanas, man vispirms bija jānomazgā nost pelējums, jo, ja es vienkārši tam pārkrāsotu pāri, pēc īsa laika pelējums atkal izspiestos cauri.Es iegādājos arī speciālu krāsu, kura domāta tieši vannas istabas griestiem, kuras sastāvā ir speciālas ķimikālijas, kuras nodrošina pret pelējuma rašanos. GAISMAS BĒRNI Apustuļa Pāvila vēstulē Efeziešiem 5:8-14, rakstīts: „Jo jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā; dzīvojiet kā gaismas bērni! Gaismas auglis ir visā, kas krietns, taisnīgs un patiess. Pārliecinieties, kas ir patīkams Kungam! Nepiedalieties neauglīgos tumsības darbos, bet gan atmaskojiet tos! Ko nepaklausīgie slepenībā dara, par to ir kauns pat runāt,bet viss atmaskotais gaismā top redzams,jo viss, kas gaismā redzams, ir gaisma.Tādēļ ir sacīts:guļošais, mosties! Celies augšā no mirušajiem, un tev atmirdzēs Kristus!” Dieva Vārdā, kas ir Bībele, atrodam daudz pretstatu, piemēram : miris- dzīvs, bagāts- nabags, grēcinieks- taisnotais, labs koks- slikts koks, gudrs- muļķis, taisnais- netaisnais, platais ceļš- šaurais ceļš, tumsība un gaisma. Tur atradīsim vēl daudz citus piemērus, bet es minu tikai dažus no tiem, lai pasvītrotu to patiesību, kas stingri stāv Bībelē- tas ir- Bībelē ļoti reti atrodam kādu vidus pozīciju. Jēzus teicis skaidri un gaiši: kas nav AR mani, tas ir PRET mani. 2012.gada Reformācijas diena - BALTĀS SKUDRAS Lūkas evaņģēlijā 8:19-21 rakstīts: “Bet Viņa māte un brāļi atnāca pie Viņa un nevarāja Viņam klāt tikt ļaužu dēļ. Un Viņam deva ziņu un sacīja:”Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja:” Mana māte un mani brāļi ir šie, kas Dieva Vārdu dzird un dara.” Ienaidnieks koka mājai, ko parasti atrod tikai tad, kad liela skāde jau nodarīta, ir – baltās skudras.Tās darbojas acīm neredzami, klusībā,un izgrauž mājas pamatus.Parasti tās atklāj tikai pēc tam, kad sabrūk grīda, siena, vai iekrīt griesti. Baltās skudras darbojas lēnām, tumsā, bet viņu postošie rezultāti parādās pēkšņi. Mūsu mājās baltās skudras bija izgrauzušas daļu no grīdas un arī pāris durvju stenderus. No ārpuses viss izskatījās normāli, bet kad kokmateriālam pieskārās, tas sadrupa tā, ka tam varēja cauri izdurt pirkstu: visa iekšpuse kokam bija izgrauzta. Svarīgi bija apkarot tās skudras. Kāpēc jārunā par baltajām skudrām, un it īpaši Reformācijas dienā?- Tāpēc, ka Lutera laikā” baltās skudras bija izēdušas” visus kristīgās Baznīcas pamatus. Ja Luters tolaik nebūtu nostājies par patiesību, tad stāvoklis būtu turpinājies pavisam bēdīgi. 2012.gada Janvārī - MANA TICĪBAS LAIVA Evaņģēlijā, vēstulē Timotejam 1:18-20 A, mēs lasām: “Šo piekodinājumu es lieku tev pie sirds, mans dēls Timotej, pēc agrākiem praviešu vārdiem par tevi, lai tu cīnītos ar tiem, labo cīņu, savā ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži ir atmetuši, un tā viņu ticības laiva ir sadragāta, to starpā Himentējs un Aleksandrs”. Šie Svēto Rakstu vārdi man nāca prātā, uzzinot, ka šā gada 13.janvārī, neilgi pēc izbraukšanas, itāļu pasažieru kuģis “Costa Concordia”tika sadragāts, un lielais kuģis gulēja uz sāniem ūdenī. Uz kuģa bija 4229 pasažieru un apkalpes locekļu, no kuriem 32 cilvēki gājuši bojā Vidusjūras ūdeņos. Ir grūti aptvert, kā modernos laikos šāda traģēdija varējusi notikt. Vēlāk noskaidrots, ka kuģa kapteinis, Francesco Schettino ir bijis vainīgs. Viņš lielo kuģi stūrējis par daudz tuvu pie krastmalas. Presē citēti kapteiņa vārdi: “Es nezinu, kāpēc tas notika. Es cietu no saviem instinktiem”. Reportieri raksta, ka kuģa kapteinis ir bijis iedomīgs, nav turējies pie noteiktā ceļa plāna, un paļāvies uz savu gudrību un nevis uz kartēm, navigācijas instrumentiem un kuģa kompānijas instrukcijām un noteikumiem. Ar savu iedomību un neapdomāto rīcību kapteinis ir izdarījis milzīgus zaudējumus.
|